Kleitas, mātes un meitas Solis augšup Krēslas sāga. Aptumsums Animācijas filmu programma "MULTENĪTES SNIEGĀ" Kā tev klājas, Rūdolf Ming? / HOMO@LV Atceries mani Svešiniece ciemā Sapieris Krēslas sāga. Jauns mēnes Vikija, Kristīna, Barselona Laimīgajiem veicas Graustu miljonārs
SVEŠINIECE CIEMĀ
SVEŠINIECE CIEMĀ Info

Nē, šī nav 1958. gadā, Rīgas Kinostudijā uzņemtā režisores Adas Neretnieces filma ar Viju Artmani galvenajā lomā. Šī ir 2009. gadā, ASV un britu studijā Lionsgate uzņemtā Džonasa Elmera filma ar Renē Zelvēgeri galvenajā lomā. Tomēr, interesantā kārtā, abās lentēs ir visai līdzīgs stāsts. Pirmā ir kāda zvejnieku ciemata portretējums, kurā viens no zvejnieku ģimeņu dēliem atved no pilsētas savu jauno sievu – protams, lauku ļaudis ir visai noraidoši pret metropoles madāmu, citi tikumi, cita domāšana un tā tālāk. Amerikāņu versija šim motīvam ir nedaudz citādāka: liels rūpniecības konglomerāts, kurš bāzējas debešķīgajā Maiami pilsētā, nosūta uz sniegoto un tamdēļ nošķirtībā esošo Minesotu savu darbinieci Lūsiju Hilu (Zelvēgere), lai viņa pieskatītu un vadītu pārtikas fabrikas attīstības un uzlabošanas norisi. Kā likts, arī krietnie minesotieši nav sajūsmā par šādu viešņu, vienīgi izņemot viņas reģionālo asistenti Blānšu. Notikumu virpuli aizsāk griezt ģimenes vakariņas, kurās Blānša uzaicina Lūsiju, un tajās blondā spindzele iepazīstas ar raupjo, bet apķērīgo Tedu. Izvēršas neliela vārdu un uzskatu pārmaiņa un ir skaidrs, ka būsim liecinieki tipiskam pretpolu pievilkšanās gadījumam. Jo abiem varoņiem, izrādās, jāstrādā plecu pie pleca, pie kam Lūsija aizstāv sava, bet Teds – sava uzņēmuma intereses.

Filmas īpatnējākā iezīme ir tā, ka vienīgā pazīstamā aktrise, kas tajā spēlē, ir pati Zelvēgere (viņu atceramies no populārās komēdijas Bridžitas Džounsas dienasgrāmata). Kas ir pat labi, jo tādā gadījumā īpaši spilgti izzīmējas svešinieces loma un pilsētiņas iedzīvotāju, ja tā var teikt, īstums. Tas nozīmē, ka šī filma nav kases grāvējs, kurā ir iegrūsta milzu nauda, lai pretī dabūtu vēl milzīgāku naudu. Svešiniece ciemā ir viegls, tīkams stāstiņš par vienkāršiem cilvēkiem, kuriem ir tikpat vienkāršas vēlmes: mīlēt un būt mīlētiem, strādāt savu darbu un vakarā iegulties savā mīkstajā, omulīgajā gultā. Tomēr tas nenozīmē, ka šādai dzīvei būtu jāpadara cilvēku par pilnīgu dīvānkartupeli vai dumiķi. Kad jāaizstāv savas intereses un vērtības, katrs no šī sniegotā ciema iedzīvotājiem zina, kā to darīt. Tad nu saulainās kūrortpilsētas jaunkundzei jāmēģina tikt ar to visu galā. Vai tas izdosies, nāciet un pārliecinieties paši Kinopunkta seansā!

Toms Treibergs
Kino kritiķis, Kultūras Forums

Iesākumā bija “Kinobusiņš”. Tas, ar atbalstītāju gādību, 2009. gada agrā pavasarī devās garā un piedzīvojumiem bagātā ceļojumā cauri visai Latvijai, iepriecinot mazus un lielus skatītājus ar sirsnīgām un jaukām latviešu animācijas filmiņām.

“Kinobusiņš” gada garumā veica 18 000 km garu ceļu, apmeklējot 150 pilsētas un pagastus. “Kinobusiņš” tika realizēts kā sociāls projekts ar ieejas maksu – 1 santīms.

Ņemot vērā lielo skatītāju atsaucību, daudzos uzaicinājumus atgriezties vēlreiz, kā arī pausto vēlmi pēc pilnmetrāžas filmām pieaugušajiem un aktuālo situāciju, ka ārpus galvaspilsētas reti kur kino ir pieejams, taču ļoti gaidīts, tika radīts “Kinopunkts” – vieta, kur remdēt kino slāpes.

“Kinopunkts” savu darbību uzsāka 2010. gada aprīlī, līdz šim demonstrējot vairāk kā 1000 seansus visā Latvijā.

Savas darbības trīs gados Kinopunkts ir izaudzis no neliela projekta līdz plašam kinodemonstrēšanas tīklam, organizējot kino pasākumus 100 vietās Latvijā, kā arī uzsākot sadarbību ar latviešu diasporām pasaulē. Pēdējā gada laikā strauji ir pieaudzis arī brīvdabas kino seansu skaits.

“Kinopunkta” filmu programmā ir demonstrētas tādas filmas, kā Graustu Miljonārs, Krēsla, Vikija Kristīna Barselona un citas, kā arī plaša Latvijā ražotu filmu programma, tai skaitā Kā Tev klājas Rūdolf, Ming, Dokumentālists, Homo@LV kā arī jaunāko animācijas filmu izlases un grupas Prāta Vētra koncertfilma Vēl viena klusā daba.

"Kinopunkta" galvenais uzdevums ir nodrošināt reģionu iedzīvotājiem iespēju apmeklēt kino un atdzīvināt publiskas kino skatīšanās tradīcijas. Pateicoties gan valsts, gan privātajiem atbalstītājiem, "Kinopunkta" seansi tiek daļēji subsidēti, līdz ar to skatītājiem ir iespēja kino apmeklēt par samazinātu ieejas maksu vai bez ieejas maksas.

Līdz šim kino demonstrēšanas vietas tika izvēlētas atbilstoši agrākajam rajonu teritoriālajam iedalījumam tā, lai pēc iespējas katrā no bijušajiem rajoniem būtu viens "Kinopunkts", ņemot vērā kino pieejamību konkrētajā vietā, infrastruktūru, tehnisko aprīkojumu un pilsētas, novada vadības atsaucību. Taču sākot ar 2013. gada rudeni "Kinopunkta" seansi plānoti 100 vietās visā Latvijā.

Latvijā ražoto filmu programma "Kinopunktos" tiek demonstrēta Nacionālā Kinocentra filmu izplatīšanas projekta "Latvijas filmu maratons" ietvaros.

"Kinopunktos" turpmāk plānots demonstrēt ne tikai filmas, bet arī koncertu ierakstus, tādejādi attīstot Koncertkino ideju. 2013. gada maijā tika noorganizēts pirmais Koncertkino seanss, demonstrējot grupas Prāta Vētra koncertfilmu Vēl viena klusā daba uz 100 lielajiem ekrāniem visā Latvijā un 30 vietās latviešiem pasaulē.

Aicinām uz sadarbību!

SVEŠINIECE CIEMĀ

Informāciju par seansiem Latvijas kinoteātros skatīt šeit: http://studioforma.lv/filmas

Informācija par seansiem Latvijas novadu kultūras namos tiek sagatavota.

Biedrība “Kultūrpunkts” ir dibināta 2010. gadā ar mērķi apvienot kultūras menedžmenta profesionāļus, lai ar pozitīvām emocijām celtu sabiedrības kopējo noskaņojumu, paplašinot kultūras pasākumu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Projekta “Kinopunkts” radītājas un vadītājas ir Maija Kalniņa un Kristīne Meirāne, kuras ir arī biedrības “Kultūrpunkts” dibinātājas. Maijas un Kristīnes veiksmīgas sadarbības rezultātā tika radīts un realizēts projekts “Kinobusiņš”, kā arī liels skaits kino demonstrēšanas pasākumi visā Latvijā.

Maija Kalniņa

Maija KalniņaVairāk kā desmit gadus darbojas kultūras pasākumu administrēšanā un reklāmas projektu vadības jomā, gūstot pieredzi gan lokālos un starptautiskos pasākumos Latvijā, gan vērienīgos festivālos ārzemēs. Biedrībā “Kultūrpunkts” atbild uz jautājumiem “Ko?”.

Kristīne Meirāne

Kristīne MeirāneVairākus gadus darbojas kultūras pasākumu, reklāmas klipu un TV raidījumu administrēšanā un producēšanā. Biedrībā “Kultūrpunkts” atbild uz jautājumiem “Kā?”.

Nacionālais kino centrs

Veicam pilna servisa kino un audiovizuālā materiāla demonstrēšanas nodrošināšanu. Ja Jūs vēlaties demonstrēt kino, mēs to noorganizēsim!

Pakalpojumi:

  • Kinoprogramma. Kinoprogrammas izstrāde: audiovizuālā materiāla piemeklēšana atbilstoši pasūtītāja interesēm (filmas, arhīvu materiāli, muzikālie video u.c.)
  • Licences un autortiesības. Audiovizuālo materiāla demonstrēšanas atļauju nodrošināšana: AKKA/LA, Laipa, filmu tiesību turētāji, producenti.
  • Tehnikas īre. Audiovizuālā materiāla demonstrēšanas tehnikas īre. Piedāvājam dažādas jaudas projektorus, skandas, atskaņotājus un dažādu izmēru ekrānus, to piegādi un apkalpošanu. Cenu kategorijas drīzumā.
  • Brīvdabas kinoseansi. Nodrošinam kinoseansu organizēšanu, kas iekļauj tehnisko nodrošinājumu un kino programmu, kā arī vietas izvēli.
  • Mobilā kino vienība. Piedāvājam nogādāt visu nepieciešamo kinodemonstrēšanas aprīkojumu jebkurā Latvijas vietā.
  • Tehnikas komplektācijas sagatavošana. Ja vēlaties iegādāies kinodemonstrēšanas tehniku, sadarbībā ar nozares profesionāļiem veicam kinodemonstrēšanas tehnikas komplektācijas sagatavošanu atbilstoši konkrētās vietas specifikai, resursiem un vēlmēm.
  • Korporatīvie pasākumi. Piedāvājam kinodemonstrēšanas pakalpojumus korporatīviem pasākumiem, izstrādājot pasākuma tematikai atbilstošu programmu.Uzdāviniet kopīgu kino skatīšanos saviem kolēģiem!
Maija Kalniņa, projekta vadītāja
Tālr. +371 29852738
kinopunkts@gmail.com
Kristīne Meirāne, projekta vadītāja
Tālr. +371 26141368
kristine.meirane@gmail.com

Rekvizīti:

Biedrība "Kultūrpunkts"
Reģ. Nr. 50008166291
Blaumaņā iela 6-8A, Rīga, LV-1011
Swedbank AS, HABALV22
LV22HABA0551029662512