Kleitas, mātes un meitas Solis augšup Krēslas sāga. Aptumsums Animācijas filmu programma "MULTENĪTES SNIEGĀ" Kā tev klājas, Rūdolf Ming? / HOMO@LV Atceries mani Svešiniece ciemā Sapieris Krēslas sāga. Jauns mēnes Vikija, Kristīna, Barselona Laimīgajiem veicas Graustu miljonārs
SAPIERIS
SAPIERIS Info

SAPIERIS

ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars par labāko režiju 2009. gada apbalvošanas ceremonijā saņēma amerikāņu režiore Ketrīna Bigelova (Bigelow). Viņa nu ir pirmā sieviete vēsturē, kura apbalvota ar tādas nozīmes kinoapbalvojumu. Bigelovas veidotā filma Sapieris tovakar saņēma vēl četras statuetes: kā labākā filma, skaņas režija un montāža, labākais ekrāna scenārijs. Tā stāsta par kādas amerikāņu karavīru atmīnētāju vienības pavadīto laiku Irākā, iesākot stāstījumu ar galvenā varoņa - sapiera Viljama Džeimsa ierašanos dienesta vietā. Ekrānā redzamo darbību papildina misijā pavado dienu uzskaitījums: cik dienu vēl atlicis līdz misijas beigām. Šo dienu skaits ir ne vairāk, ne mazāk kā 365. Minēto karavīru atveido Džeremijs Renners, kuram šī loma atnesa Oskara nomināciju kategorijā labākais aktieris.

Filma nav parasts bojeviks, kurā centrālie notikumi ir dažādi kombinēti sprādzieni, šāvieni, uzbrukumi un aizsargāšanās. Patiesībā filma ir diezgan rāma, mierīga, protams, atsevišķos momentos atsedzot karadarbības iedabu: pēkšņas, negaidītas sadursmes, asus sižeta pagriezienus. Līdz ar to rodas sajūta, ka esam liecinieki reālam, sadzīvē ietiecīgam karam, kurā vairāk ir jānīkst, jāgaida, kas būtībā ir vēl smagāk, kā atrašanās tiešā ugunslīnijā. Jo, lai cik rūdīts būtu cilvēks, tomēr viņa nervi nav bezizmēra. Tikpat nozīmīgi ir seržanta Džeimsa kolēģi, divi karavīri, ar kuriem kopā viņš izdzīvo katru dienesta dienu. Viņu savstarpējās attiecības raksturo, iespējams, katra militārista emocionālo prizmu - vienbrīd viņš ir stalts un drosmīgs, citubrīd ļauj vaļu asarām vai pārdesmit viskija malkiem, tā teikt, lai nervi atiet.

Lielu ieguldījumu Sapiera stāsta uztveršanā sniedz operatora Berija Ekroida kameras darbs, viņa specialitāte ir tieši šāda rakstura filmas, piemēram, viņš filmējis daudz slavēto un reālistisko 11. septembra notikumu pārlikumu lentē United 93.

Iespējams, vislabākais, ko var minēt šī darba sakarā, ir tas, ka jūs nesaņemsiet klasisku pamācību, galaslēdzienu vai morāles norādi. Ketrīna Bigelova uzaicina skatītāju uz 131 minūti garu vizīti visbīstamākajā pasaules valstī, un, kad tā noslēdzas, vienkārši paraugās uz jums, caur titru rindām vaicājot: “Nu, kā jums liekas - kas notiek ar šo pasauli?” Skaidrs, ka nekas pārāk labs, tomēr, kamēr visos nemieros un nelaimēs klāt būs tādi nesavtīgi, nedaudz traki, bet sirdī patiesi un līdzcietīgi karavīri kā seržants Džeimss, pastāv cerība, ka varam paļauties gan uz viņiem, gan paši uz sevi. Un mainīt visu uz labo pusi.

Iesākumā bija “Kinobusiņš”. Tas, ar atbalstītāju gādību, 2009. gada agrā pavasarī devās garā un piedzīvojumiem bagātā ceļojumā cauri visai Latvijai, iepriecinot mazus un lielus skatītājus ar sirsnīgām un jaukām latviešu animācijas filmiņām.

“Kinobusiņš” gada garumā veica 18 000 km garu ceļu, apmeklējot 150 pilsētas un pagastus. “Kinobusiņš” tika realizēts kā sociāls projekts ar ieejas maksu – 1 santīms.

Ņemot vērā lielo skatītāju atsaucību, daudzos uzaicinājumus atgriezties vēlreiz, kā arī pausto vēlmi pēc pilnmetrāžas filmām pieaugušajiem un aktuālo situāciju, ka ārpus galvaspilsētas reti kur kino ir pieejams, taču ļoti gaidīts, tika radīts “Kinopunkts” – vieta, kur remdēt kino slāpes.

“Kinopunkts” savu darbību uzsāka 2010. gada aprīlī, līdz šim demonstrējot vairāk kā 1000 seansus visā Latvijā.

Savas darbības trīs gados Kinopunkts ir izaudzis no neliela projekta līdz plašam kinodemonstrēšanas tīklam, organizējot kino pasākumus 100 vietās Latvijā, kā arī uzsākot sadarbību ar latviešu diasporām pasaulē. Pēdējā gada laikā strauji ir pieaudzis arī brīvdabas kino seansu skaits.

“Kinopunkta” filmu programmā ir demonstrētas tādas filmas, kā Graustu Miljonārs, Krēsla, Vikija Kristīna Barselona un citas, kā arī plaša Latvijā ražotu filmu programma, tai skaitā Kā Tev klājas Rūdolf, Ming, Dokumentālists, Homo@LV kā arī jaunāko animācijas filmu izlases un grupas Prāta Vētra koncertfilma Vēl viena klusā daba.

"Kinopunkta" galvenais uzdevums ir nodrošināt reģionu iedzīvotājiem iespēju apmeklēt kino un atdzīvināt publiskas kino skatīšanās tradīcijas. Pateicoties gan valsts, gan privātajiem atbalstītājiem, "Kinopunkta" seansi tiek daļēji subsidēti, līdz ar to skatītājiem ir iespēja kino apmeklēt par samazinātu ieejas maksu vai bez ieejas maksas.

Līdz šim kino demonstrēšanas vietas tika izvēlētas atbilstoši agrākajam rajonu teritoriālajam iedalījumam tā, lai pēc iespējas katrā no bijušajiem rajoniem būtu viens "Kinopunkts", ņemot vērā kino pieejamību konkrētajā vietā, infrastruktūru, tehnisko aprīkojumu un pilsētas, novada vadības atsaucību. Taču sākot ar 2013. gada rudeni "Kinopunkta" seansi plānoti 100 vietās visā Latvijā.

Latvijā ražoto filmu programma "Kinopunktos" tiek demonstrēta Nacionālā Kinocentra filmu izplatīšanas projekta "Latvijas filmu maratons" ietvaros.

"Kinopunktos" turpmāk plānots demonstrēt ne tikai filmas, bet arī koncertu ierakstus, tādejādi attīstot Koncertkino ideju. 2013. gada maijā tika noorganizēts pirmais Koncertkino seanss, demonstrējot grupas Prāta Vētra koncertfilmu Vēl viena klusā daba uz 100 lielajiem ekrāniem visā Latvijā un 30 vietās latviešiem pasaulē.

Aicinām uz sadarbību!

SAPIERIS

 

Biedrība “Kultūrpunkts” ir dibināta 2010. gadā ar mērķi apvienot kultūras menedžmenta profesionāļus, lai ar pozitīvām emocijām celtu sabiedrības kopējo noskaņojumu, paplašinot kultūras pasākumu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Projekta “Kinopunkts” radītājas un vadītājas ir Maija Kalniņa un Kristīne Meirāne, kuras ir arī biedrības “Kultūrpunkts” dibinātājas. Maijas un Kristīnes veiksmīgas sadarbības rezultātā tika radīts un realizēts projekts “Kinobusiņš”, kā arī liels skaits kino demonstrēšanas pasākumi visā Latvijā.

Maija Kalniņa

Maija KalniņaVairāk kā desmit gadus darbojas kultūras pasākumu administrēšanā un reklāmas projektu vadības jomā, gūstot pieredzi gan lokālos un starptautiskos pasākumos Latvijā, gan vērienīgos festivālos ārzemēs. Biedrībā “Kultūrpunkts” atbild uz jautājumiem “Ko?”.

Kristīne Meirāne

Kristīne MeirāneVairākus gadus darbojas kultūras pasākumu, reklāmas klipu un TV raidījumu administrēšanā un producēšanā. Biedrībā “Kultūrpunkts” atbild uz jautājumiem “Kā?”.

Nacionālais kino centrs

Veicam pilna servisa kino un audiovizuālā materiāla demonstrēšanas nodrošināšanu. Ja Jūs vēlaties demonstrēt kino, mēs to noorganizēsim!

Pakalpojumi:

  • Kinoprogramma. Kinoprogrammas izstrāde: audiovizuālā materiāla piemeklēšana atbilstoši pasūtītāja interesēm (filmas, arhīvu materiāli, muzikālie video u.c.)
  • Licences un autortiesības. Audiovizuālo materiāla demonstrēšanas atļauju nodrošināšana: AKKA/LA, Laipa, filmu tiesību turētāji, producenti.
  • Tehnikas īre. Audiovizuālā materiāla demonstrēšanas tehnikas īre. Piedāvājam dažādas jaudas projektorus, skandas, atskaņotājus un dažādu izmēru ekrānus, to piegādi un apkalpošanu. Cenu kategorijas drīzumā.
  • Brīvdabas kinoseansi. Nodrošinam kinoseansu organizēšanu, kas iekļauj tehnisko nodrošinājumu un kino programmu, kā arī vietas izvēli.
  • Mobilā kino vienība. Piedāvājam nogādāt visu nepieciešamo kinodemonstrēšanas aprīkojumu jebkurā Latvijas vietā.
  • Tehnikas komplektācijas sagatavošana. Ja vēlaties iegādāies kinodemonstrēšanas tehniku, sadarbībā ar nozares profesionāļiem veicam kinodemonstrēšanas tehnikas komplektācijas sagatavošanu atbilstoši konkrētās vietas specifikai, resursiem un vēlmēm.
  • Korporatīvie pasākumi. Piedāvājam kinodemonstrēšanas pakalpojumus korporatīviem pasākumiem, izstrādājot pasākuma tematikai atbilstošu programmu.Uzdāviniet kopīgu kino skatīšanos saviem kolēģiem!
Maija Kalniņa, projekta vadītāja
Tālr. +371 29852738
maija.kalnina@kinopunkts.lv
Kristīne Meirāne, projekta vadītāja
Tālr. +371 26141368
kristine.meirane@gmail.com

Rekvizīti:

Biedrība "Kultūrpunkts"
Reģ. Nr. 50008166291
Blaumaņā iela 6-8A, Rīga, LV-1011
Swedbank AS, HABALV22
LV22HABA0551029662512