SAPIERIS

ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars par labāko režiju 2009. gada apbalvošanas ceremonijā saņēma amerikāņu režiore Ketrīna Bigelova (Bigelow). Viņa nu ir pirmā sieviete vēsturē, kura apbalvota ar tādas nozīmes kinoapbalvojumu. Bigelovas veidotā filma Sapieris tovakar saņēma vēl četras statuetes: kā labākā filma, skaņas režija un montāža, labākais ekrāna scenārijs. Tā stāsta par kādas amerikāņu karavīru atmīnētāju vienības pavadīto laiku Irākā, iesākot stāstījumu ar galvenā varoņa - sapiera Viljama Džeimsa ierašanos dienesta vietā. Ekrānā redzamo darbību papildina misijā pavado dienu uzskaitījums: cik dienu vēl atlicis līdz misijas beigām. Šo dienu skaits ir ne vairāk, ne mazāk kā 365. Minēto karavīru atveido Džeremijs Renners, kuram šī loma atnesa Oskara nomināciju kategorijā labākais aktieris.

Filma nav parasts bojeviks, kurā centrālie notikumi ir dažādi kombinēti sprādzieni, šāvieni, uzbrukumi un aizsargāšanās. Patiesībā filma ir diezgan rāma, mierīga, protams, atsevišķos momentos atsedzot karadarbības iedabu: pēkšņas, negaidītas sadursmes, asus sižeta pagriezienus. Līdz ar to rodas sajūta, ka esam liecinieki reālam, sadzīvē ietiecīgam karam, kurā vairāk ir jānīkst, jāgaida, kas būtībā ir vēl smagāk, kā atrašanās tiešā ugunslīnijā. Jo, lai cik rūdīts būtu cilvēks, tomēr viņa nervi nav bezizmēra. Tikpat nozīmīgi ir seržanta Džeimsa kolēģi, divi karavīri, ar kuriem kopā viņš izdzīvo katru dienesta dienu. Viņu savstarpējās attiecības raksturo, iespējams, katra militārista emocionālo prizmu - vienbrīd viņš ir stalts un drosmīgs, citubrīd ļauj vaļu asarām vai pārdesmit viskija malkiem, tā teikt, lai nervi atiet.

Lielu ieguldījumu Sapiera stāsta uztveršanā sniedz operatora Berija Ekroida kameras darbs, viņa specialitāte ir tieši šāda rakstura filmas, piemēram, viņš filmējis daudz slavēto un reālistisko 11. septembra notikumu pārlikumu lentē United 93.

Iespējams, vislabākais, ko var minēt šī darba sakarā, ir tas, ka jūs nesaņemsiet klasisku pamācību, galaslēdzienu vai morāles norādi. Ketrīna Bigelova uzaicina skatītāju uz 131 minūti garu vizīti visbīstamākajā pasaules valstī, un, kad tā noslēdzas, vienkārši paraugās uz jums, caur titru rindām vaicājot: “Nu, kā jums liekas - kas notiek ar šo pasauli?” Skaidrs, ka nekas pārāk labs, tomēr, kamēr visos nemieros un nelaimēs klāt būs tādi nesavtīgi, nedaudz traki, bet sirdī patiesi un līdzcietīgi karavīri kā seržants Džeimss, pastāv cerība, ka varam paļauties gan uz viņiem, gan paši uz sevi. Un mainīt visu uz labo pusi.